Ramonda myconi
Category: Ziemcietes
Genus: Ramonda
Specie: Myconi
Plant description
Līdz šim zināms retums dārzos ir Miko ramonda (R. myconi), savvaļā aug Pirenejos. Lai gan ramonda ir mums labi zināmo telpaugu sanpauliju attāla radiniece (par ko liecina zieda formas līdzība), tā ne tuvu nav rūpju augs un ir gana viegli audzējamas arī mūsu klimatā. Lapas rozetē, tumši zaļas, raupjas, krokainas, klātas ar matiņiem. Ziedi uz 10-12 cm gariem ziedkātiem, ķekaros, lavandzili, izteiksmīgas, dzeltenas putekšņlapas. Zied V-VI. Kā lielākajai daļai akmeņdārza augu, ramondai jānodrošina gaisma visas dienas garumā, bet šie augi nepanes ilgstošu tiešas saules iedarbību. Tai ļoti piemērota vieta varētu būt dārza rietumu puses nogāze. Ramondu var stādīt pat akmeņu spraugās vai plaisās, ja vien varat tajās iepildīt labi drenētu, trūdvielām bagātu, mitrumu saturošu augsni. Viena no pamatprasībām veiksmīgai šo augu audzēšanai - lai rudenī un ziemā lapu rozetēs nevarētu uzkrāties lieks ūdens. Taču tas nenozīmē, ka augus drīkst iekaltēt, jārūpējas par vienmērīgu, bet ne lieku mitrumu saknēm visas sezonas garumā. Pavairo ar ceru dalīšanu. Veselīgiem, labi koptiem augiem pēc dažiem gadiem sānos pamanīsiet izveidojušās jaunas, nelielas lapu rozetes, kuras var atdalīt no cera. Darbs jāveic rūpīgi, jo steigā mēdz atdalīties ar ļoti niecīgu sakņu daudzumu vai pat bez tā, kas apgrūtina jaunā auga ieaugšanos, bet dažreiz pat aiziet bojā. Ja esat ar mieru apbruņoties ar milzīgu pacietību, tad ramondas, (līdzīgi kā sanpaulijas), iespējams pavairot ar lapu spraudeņiem. Pirmos ziedošos augus no spraudeņiem gan izdosies sagaidīt ne ātrāk kā ceturtajā, piektajā gadā. Informācija: Nacionālais Botāniskais dārzs, Salaspilī