Stādu audzētāju biedrības vēsture

Komerciālo audzētavu vēsture Latvijā

Latvijā komerciālo stādaudzētavu veidošanās aizsākusies 18.gs., kad kokaugu introdukcija un līdz ar to kokaugu sortimenta paplašināšana kokaudzētavās sniedzas vairākos simtos taksonu. Jaunais ainaviskais stils līdz ar 19. gadsimtu ienāca arī Latvijā parku celtniecībā. Pie Vidzemes un Kurzemes muižām veidojās gan augļudārzi, gan ainaviskie jeb tā dēvētie angļu dārzi. Ainaviskie parki prasīja daudz plašāku augu sastāvu, salīdzinot ar regulāra plānojuma dārziem – kokiem, krūmiem un lakstaugiem vajadzēja būt daudzveidīgiem gan lieluma, gan formas un nokrāsu ziņā. Pirmo svešzemju augu stādaudzētavu Rīgā dibināja mācīts dārzkopis Johans Hermanis Cigra – 1789. gadā.. Sekmīgi no 1872. – 1886. gadā Latvijā darbojās Vilhelma Šoha komerciālā stādaudzētava, uz kuras bāzes ir izveidojusies Salaspils Nacionālais Botāniskais dārzs.

Komerciālo stādaudzētavu izveidošanos Latvijā sekmēja dendroloģijas attīstība un pētījumi, kas veikti par krāšņumaugu sistemātiku, ekoloģiju, agrotehniku un šo augu izmantošanu apstādījumos.

Stādaudzētavu attīstībā kā noteicošais faktors ir bijis audzēšanas produktivitātes palielināšana, veicot tās modernizāciju un tehnikas pielietošanas iespēju izpēti rekonstruējot esošās stādaudzētavas un veidojot jaunas, kuras orientētas uz vietējo stādu tirgu un eksportu.

Situācija mūsdienās

Šodien celtniecība, teritoriju labiekārtošana un apzaļumošana Latvijā strauji attīstās gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā. Pēdējā laikā ir ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc stādāmā materiāla. Vides sakārtošana atbilstoši Eiropas Savienības prasībām ir kļuvusi par vienu no prioritātēm. Mūsu pārstāvētā nozare ir ar lielu pievienoto vērtību uz vienu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Pagastos, kur darbojas stādaudzētavas, tiek veicināta cilvēku dzīves kvalitāte un nodarbinātība.

Stādu audzētāju biedrība

Stādu audzētāju biedrība savu līdzšinējo nosaukumu guvusi 2003. gadā un apvieno stādu audzētājus no visas Latvijas – no vismazākajiem līdz sabiedrībā labi zināmām un lielām kokaudzētavām, kā AS “LVM sēklas un stādi” kokaudzētavām un stādaudzētavai “Baltezers”.

Mērķi

Organizācijas darbības mērķis ir stādu audzētāju, attiecīgo speciālistu un interesentu apvienošana, lai veicinātu gan visas nozares attīstību, gan uzlabotu stādu audzētāju izglītības līmeni, ražošanas vidi un profesionalitāti.

Viens no galvenajiem mērķiem ir attīstīt nozari tiktāl, lai mūsu valstī neieplūstu tik milzīgs skaits ārvalstu stādāmā materiāla, ar savu – Latvijā audzēto stādu palīdzību veidot vidi mūsu valstī sakoptu un atbilstošu tieši mūsu klimatam.

Mūsu darbība

Stādu audzētāju biedrība strādā pie dažādu stādu kvalitatīvas audzēšanas veicināšanas un koordinēšanas saistībā ar šīs nozares attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē, šim mērķim vajadzīgās informācijas vākšanas, apkopošanas, apstrādes un apmaiņas.

SAB pārstāv savus biedrus dažādās vietējās un starptautiskās izstādēs, kā arī valsts un nevalstiskās organizācijās. SAB ir arī LOSP biedrs.

Jau daudzus gadus Stādu audzētāju biedrība organizē izstādi Latvijas stādu parāde un Rudens Stādu parādi Bulduros. Stādu parādēs apmeklētājiem savu produkciju demonstrē un piedāvā iegādāties vairāk kā simts stādaudzētāju no visas Latvijas, bet apmeklētāju skaits mērāms tūkstošos. Izstādes galvenā iezīme ir tas, ka tajā tik tirgoti un rādīti tikai Latvijā audzēti stādi un tā ir apmeklējama bez maksas.

Jau vairākus gadus SAB veiksmīgi startē dažādos ES un nacionālajos subsīdiju projektos. 2007. un 2008. gadā sadarbībā ar LVAEI tika veiksmīgi novadīta vērienīga nozares attīstības izpētes programma.

Līdzšinējā SAB darbība ir bijusi visnotaļ veiksmīga un ir panākts ievērojams progress dažādu stādu audzētājiem ļoti svarīgu likumprojektu izstrādē. Skatoties uz mūsu līdzšinējo darbību mēs esam pārliecināti, ka arī turpmākā mūsu darbība būs tikpat ražīga.